Pasaules garšīgākā nejaušība!
Updated: Jan 3, 2021
Pirms aptuveni nedēļas es veikalā nopirku vistu. Atnesu to mājās un ķēros klāt, kad atklāju - izrādās esmu nopircis pīli!
Nu neko, taisīšu pīli. Sadalīju kā mācēju un pievērsos gatavošanas procesam. Tā kā dzīvoju viens un valdība neļauj aicināt līdzēdājus, tad bija jāsaplāno viss tā, lai pa vienai dienai uz priekšu varu to pīli viens pats noēst.
Jau kādu laiku man mājās ir no drauga aizlienēts sous-vide agregāts. Brālis man ieteica, ka pīle esot īstā gaļa, ko gatavot sous-vide tehnikā. Labi. Pirmās nolēmu pagatavot kājiņas, tāpēc filejas iemarinēju vieglā olīveļļas un garšvielu marinādē un neapklātas, neiepakotas atstāju ledusskapī, lai marinējas. Pīles kājas ieliku uz 16 stundām sous-vide vannā, karkasu un spārniņus novārīju buljonā un no ādas izreducēju taukus, kurus vēlāk izmantošu cepšanai.
Paēdu garlaicīgas (ne pīles) vakariņas un devos gulēt.
(kas ir sous-vide, vari izlasīt šeit -->)
Nākošajā dienā pēc 16 stundu sous-vide peldes, kājiņas bija gatavas atdzesēties un gaidīt savu kārtu gulties uz vakariņu galda. Filejas, kuras gandrīz diennakti bija atpūtušās ledusskapī, iepakoju vakuuma maisiņos un liku gatavoties sous-vide vannā uz 2 stundām 54 grādos. Pēc 2 stundām filejas bija gatavas doties uz atpūtu ledusskapī (tajos pašos vakuuma maisiņos), lai tur nodzīvotu vēl pāris dienas.
Vakarā uz pannas apcepu vienu kājiņu un gardu muti apēdu kopā ar rīsiem. Nākošajā dienā apcepu un notiesāju arī otru. Viss garšīgi, pīles kāja kā pīles kāja, nekā pārsteidzoša. Dienu vēlāk bija pienākusi fileju kārta tikt apēstām. Neko īpašu nenojautis, es apcepu vienu fileju uz čuguna pannas, pievārīju klāt parasto un saldo kartupeļu biezeni, sačiņīju burkānu salātus un uzmeistaroju mērci tajā pašā čuguna pannā, kurā tikko ceptā fileja bija atstājusi visas savas pīles krūtiņas garšas. Biju gatavs parastām ceturtdienas vakariņām.
Nogriezu nelielu gabaliņu pīles, uzdūru uz dakšiņas, iebāzu mutē un…. AK MANS DIEVS!!! TAS BIJA KAUT KAS DEBEŠĶĪGS! Nekad iepriekš vēl nebiju pagatavojis kaut ko tik fantastisku! Tā gaļas tekstūra bija kā no citas dimensijas - mīksta un sulīga kā mačalka, tajā pašā laikā stingra un nejuka laukā, līdz tā nonāca mutē! Mutē tā izkusa teju kā saulē atstāts saldējums. Es aizvēru acis, un mēģināju nofiksēt šo sajūtu, jo sapratu, ka es pēc šīs pīles sākšu ilgoties tajā pašā brīdī, kad šķīvis būs izlaizīts tukšs.
Es nezinu, kas tieši bija pie vainas tik perfektai tekstūrai, bet pēc šīs pieredzes es nezinu, vai es jebkad spēšu atgriezties pie ķep-ļap ceptas vistas filejas. Papildus visam, tas parasto un saldo kartupeļu biezenis perfekti piespēlēja šai maigajai gaļai.
Es Jums saku – šī bija labākā gaļa, ko jebkad esmu ēdis, un tas nav mans viedoklis, tas ir fakts!
Tātad vēlreiz, ko un kā es darīju:
- Pīles krūtiņu viegli no abām pusēm pārlaistīju ar olīveļļu un garšvielām (sāli nē!)
- Atstāju ledusskapī uz diennakti (neapklātu un neiepakotu)
- Nākošajā dienā liku sous-vide vannā, kur atstāju to 54 grādos uz 2 stundām (var arī vairāk)
- Neizpakotas no maisiņiem liku ledusskapī un noturēju tās tur vēl 2 dienas
- Izņemu no maisiņa un apcepu no abām pusēm uz pannas, līdz āda un gaļa paliek nedaudz brūna (Nepārcepiet, lūdzu. Pīles krūtiņas viducim jābūt viegli rozā)
- Ņam ņam ņam!
Labu apetīti ;)